sabrūk un gāžas
gāžas mani nami
klusi kā mēness
tu riņķo ap mani
Šodien tikai viena vēlēšanās. Vēlreiz uz pārdaugavas plašumiem. Arkādijas parks, asfaltēti lauki, baismīgi suņi un mazi, klusi veikaliņi, kuros viena noteikti iešā neietu. Vairs gan ne naksnīgi lietainā, bet gan dienīgi vējainā laikā. Lai ir tieši tik skaisti, ka matus aizpūš pa gaisu.
Rītdienai jau cita vēlme. Gribu uz savu miera ostu. Jāsāk atkal atpūsties. Tas viss bija tik ļoti mierīgi. nekādas steigas, nekā slikta. tikai svaigs gaiss un nedaudz māju sajūta. Gribu uz Riekstukalnu. pie kokiem, pie zariem, pie putniem un vēja. tur noteikti vēl ir sniedziņš. tāds, kā nekur citur.
Es atkal mācos rakstīt lielajiem sākuma burtiem. tas nemaz nav tik vienkārši.
Aizvelc mani šodien prom no mājas. Izved mani ārā. Es pati braukšu. man tikai nelielu kompāniju.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru