piektdiena, 2012. gada 5. oktobris

Brītiņu pie brītiņa nekrāsi, pie Laimes netiksi (1. daļa)


Runāt man vienmēr padevies labāk kā rakstīt, bet šoreiz ir jāsaņemas un kaut kas jāraksta.
aizvadīta fantastiska nedēļas nogale, kas tika pārpildīta ar smiekliem, dziesmām, jautrību, dancošanu. Tika pavadītas autobusā daudzas, bet kopā kādas ~15 stundas.  Biju Liepnā, kas ir maza pilsētiņa pie pašas krievijas robežas aiz Alūksnes. Braucu kopā ar folkloras kopu "Vārpas" un mūsu misija saucās "Liepnas balsi Liepnā". Pie, iepsējams, vienīgā veikala bija plakāts - rakstīts un zīmēts ar roku uz oranža kartona. Kur gan vēl, ja ne lauku miestiņā, varētu dabūt redzēt ko tādu?  Devāmies arī nosacītā folkloras ekspedīcijā pie kādas vecas kundzes, lai paklausītos kā tad dziedāja pirms 70 gadiem tajā Latvijas galā, kurš mums kļuvis tik dārgs un dziesmas tik mīļas, bet plāns neizdevās un tālāk busiņš mūs veda tur, kur  jādziedāt pašām. Gāja labi, skanēja skaisti, vārdi juka, balsis lūza un salvetes krita. (tas pirmajā dienā. otrajā - fail.) Danči aizgāja uz urrā un viss bija vārdos neaprakstāmi forši. Dancot izdevās pielauzt pat vietējos puišus, kuri galīgi nebija ieinteresēti, panākums, tomēr izdevās un mēs guvāmpanākumus.
Viss ir tik skaisti un tik brīnišķīgi. Tik jaukas atmiņas, kuras atceroties, ik dienu, gribas smaidīt. Paldies jums, dārgās meitenes, paldies visi jaukie cilvēki un vecās tantītes. Tā ir bijusi lieliska pieredze divu dienu garumā, kuru atkārtot gribētu vēl un vēl.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru