tagad ir tā, kad iekšā viss vārās, ārdās,kārpās. smeldz, mana dvēsele, smeldz.
"Es zinu, ir tāda piedošana,
Kura samaitā, nevis šķīsta.
Es zinu, ir tāda mīlestība,
Kas otru pie zemes liec.
Es zinu, ir tāda atklātība,
Kas samelo vairāk par meliem, meliem.
Es nezinu, kāds ir īsākais ceļš pie Tevis,
Bet es gribu to iet, gribu to iet.
Es nezinu, kāds ir īsākais ceļš pie Tevis,
Bet es gribu to iet, gribu to iet.
Es zinu tādu uzmanību,
Kas neuzklausa, bet pakļauj, pakļauj.
Es zinu tādu palīdzību,
Kas apzog un dara vāju, vāju.
Es zinu naidu,
Kas nomazgā sirdi un prātu, prātu.
Es nezinu, kāds ir īsākais ceļš pie Tevis,
Bet es gribu to iet, gribu to iet.
Es nezinu, kāds ir īsākais ceļš pie Tevis,
Bet es gribu to iet, gribu to iet.
Es esmu sajuties nodots,
Kad man runā par mīlu
Bēdzis gadiem no tā, kas izrādās laime,
Skrējis sienā līdz siena sabrūk, siena sabrūk
Zinu ticību gaismai,
Kas pasauli padara melnu,
Mazdūšīgos, kas nelaimē vienīgie nenodod,
Ikvienā pārliecībā viņas lūzuma punktu
Es nezinu, kāds ir īsākais ceļš pie Tevis,
Bet es gribu to iet, gribu to iet.
Es nezinu, kāds ir īsākais ceļš pie Tevis,
Bet es gribu to iet, gribu to iet."
Paldies Tev, Edgar Šubrovski. Caur Taviem vārdiem šovakar runā
mana sirds.
