ceturtdiena, 2011. gada 27. oktobris

Ap roku jau nedēļu stāv aplikts zaļš papīriņš. Viņš ir jauks un atgādina par to, cik pasakaini skaista un neticami brīnišķīga bija mana nedēļas nogale. Tiku iepīta vienā veselumā kopā ar vēl daudziem burvīgiem cilvēkiem. Mēs kopā smējāmies, ēdām, runājāmies, jutām, sajutām un muzicējām. Tā bija vienreizēja pieredze ar panākumiem un vēlmi dzīvot labāk. Jaukais itālis stāstīja publikai stāstu par kaķi, kurš katru dienu no rīta līdz vakaram ķēra savu asti. Kādu dienu pie viņa pienācis pavecāks kaķis un jautājis kāpēc mazais astes ķērājs tā dara? Uz ko viņš atbildējis, ka aste ir viņa laime un viņš mēģina to noķert. Pavecais kaķis nopūtās un neizpratnē teicis, lai paskatās uz viņu. Viņš ir liels, pieaudzis, brīvs dzīvnieks. Iet kur vien vēlas un kad vēlas, bet viņa aste viņam vienmēr sekojot, lai kur viņš arī dotos.
                                          Lūk. Cik vienkārši un tai pašā laikā tik skaisti un patiesi.

trešdiena, 2011. gada 12. oktobris

Es tikai mācos

Šī nedēļa tiek pavadīta vēl nedaudz atpūšoties un koncertējot. Vakar spēlējām brīnišķīgi skaisto Bēthovena 3. klavierkoncertu. Arī jūs varat papriecāties. Šodien dodoties rīta agrumā uz kameransambli manu lietaino dienu nedaudz uzlaboja austiņās skanošā klasiskā mūziciņa. Sajūta tāda, it kā no iekšas uz āru man spīdētu aiz mākoņiem aizgājusi saulīte. Tikai man. Citi to var mēģināt nolasīt manās acīs.
Nezināju, ka aiziet no kāda kolektīva ir tik grūti. Vienlaikus skumjas par zaudētajiem cilvēkiem, bet neliels prieks par iegūtajiem svētdienas vakariem. Šoreiz laikam skumjas ņem virsroku. Nevarēs vairs satikt jau tik pierastus cilvēkus. Ļoti patīkamus, gudrus un talantīgus katru savā jomā. Un tomēr tik ģeniālus, kad visi ir kopā un vienojas vienā skaņdarbā, bet man bija liels gods spēlēt Kazaovas orķestrī, un es publiski atvainojos visiem, kuriem ar manu aiziešanu un vispār tur spēlēšanu ir radušies kādi sarežģījumi.


Rudens ir ieradies ar savu dzestrumu, koši krāsotajām koku lapām un nelielām ilgām pēc ziemas. Es zinu, ka tas pāries, bet pagaidām kamēr vēl varu, izbaudu visu, kas apkārt notiek. Esmu sākusi teikt visam jā. Redzēsim kur mani šī optimistiskā taciņa aizvedīs. Pagaidām viss iet veiksīgi.